Mājas sirds
Salacgrīvas “Soles” atrodas netālu no Svētupes Lībiešu upuru alām. Meža ielokā slēpjas māja, kas celta 1920. gados kā jaunsaimniecība. Apkārtne ir iekopta atbilstoši 20.-30. gadu stilam un labas gaumes paraugiem. Simetriski stiklotai verandai dārza pusē milzīgi dzīvības koki. Skaists vecābeļu dārzs ar pāris ķiršiem. Milzīga egle aug labajā pusē, bet kreisajā – ozols. Laikam līdzsvaram nozīmes ziņā. Ap māju kāršu rozes un neaizmirstulītes.
Iekšpusē grīda no ļoti platiem un cēliem dēļiem. Svarīga un lepna. Liela virtuve un piecas istabas. Bet mājas sirds ir brīnišķīgā baltā krāsns – mūrītis.
Balta kā piens. Īpaši skaista un sapņaina viņa vēršas, kad uz tās caur dārza logu krīt saules stari. Krāsns un zeltainā gaisma uz tās kļuva par daudzu manu gleznu objektu vai fonu. Arī atkāroti gleznojot šo krāsns sienu, viņa aizvien pārsteidz un sajūsmina. Manās acīs tas ir nezūdošs skaistums. Būtisks, varens, mirdzošs, mīļš, silts, stabils un funkcionāls. Paldies Tev, krāsns! Tu esi skaistule!
Iekšpusē grīda no ļoti platiem un cēliem dēļiem. Svarīga un lepna. Liela virtuve un piecas istabas. Bet mājas sirds ir brīnišķīgā baltā krāsns – mūrītis.
Balta kā piens. Īpaši skaista un sapņaina viņa vēršas, kad uz tās caur dārza logu krīt saules stari. Krāsns un zeltainā gaisma uz tās kļuva par daudzu manu gleznu objektu vai fonu. Arī atkāroti gleznojot šo krāsns sienu, viņa aizvien pārsteidz un sajūsmina. Manās acīs tas ir nezūdošs skaistums. Būtisks, varens, mirdzošs, mīļš, silts, stabils un funkcionāls. Paldies Tev, krāsns! Tu esi skaistule!