Rīgas estētika
Tie, kuri mīl Rīgu, pazīst arī Aleksandru Čaku un viņa galvaspilsētu: “Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam.” Gleznā atveidotais indivīds ir liriskais varonis no A. Čaka dzejas, ar kuru daļēji identificējos arī es pats. Esmu uzaudzis Mežaparkā, bet pēdējos gados jūtu piederību tieši Rīgas centram. Šeit kūsā dzīvība, sabiedrība, dinamiskā dzīve sniedz iespējas pašrealizācijai. Mani kā mākslinieku uzrunā pilsētas estētika – mazliet nobružāta, bet ar savu vēsturi un raksturu... piemēram, neveiklo bruģi, kurš ir nefunkcionāls, bet pievilcīgs. Gleznā attēlotais varonis atrodas uz sava dzīves ceļa ar konkrētu sākumu un beigām, ko esmu attēlojis kā posmu starp divām pieturām uz Krišjāņa Barona ielas. “Vakars. Es grauzu ielas / Un skumu. / Spuldzes bija pilnas / Ar dzeltenu saldējumu.” Tā raksta A. Čaks, kura Rīga kopš tiem laikiem ir mainījusies, bet kurai jūtos tikpat piederīgs – tiesa, citā laikmetā.