Dziesmu svētki
Man nav viennozīmīgu jūtu pret šo pasākumu, kā vairākumam Latvijas sabiedrības. Pašos pamatos tā ir ļoti gaiša un skaista tradīcija, bet mūsdienās es to subjektīvi redzu un sajūtu mazliet kā pārspīlētu, mākslīgu patriotisma izpausmi komercializētā sabiedrībā. Gleznā mēģināju apvienot šīs divejādās, pretpolīgās sajūtas – skaistos Latvijas tautas tērpus, mākslīgi laimīgos smaidus, cilvēku masu enerģiju liekot pretstatā tam, ka nākam un aizejam - kļūstam par zvaigznēm vieni, ka katrs arī pūlī mēs esam viens ar savu dvēseles zvaigzni krūtīs un tas manā skatījumā ir vērtīgāk, kā masveidīga patriotisma kultivēšana. Dziesmas svētku procesā ir brīdis, kad diena satumst, koristi ar šķiltavām rada iespaidu, ka viss lielais kora pūlis ir kā zvaigžņota debess. Tas skats mani mudināja uz simbolisko līdzību šajā gleznā, ka mēs visi kļūstam par zvaigznēm, jo no turienes mēs nākam un tur arī aizejam…