Izliekos, ka NEKO neredzu. Dzīvoju tālāk
Dabā ir spēks, un dabā mums būt! Smelties tajā enerģiju un uz mirkli aizmirsties, veidojot sev meditāciju. Mani aizrauj tieši Latvijas ainavas, jo tajās var saskatīt dziļumu ar bezgalības sajūtu horizontā, kurā pakavēties un atrast mieru, un kas ikdienas dzīvē ir vajadzīgs harmonijai un balansam. Gleznā attēlots mans redzējums un iekšējās pasaules sajūtu atspoguļojums, ko esmu iemūžinājusi jūras krastā: aizmirsties uz mirkli kādā no Lapmežciema vai Liepājas pludmalēm, neredzēt, pazust, neeksistēt realitātē, – tās ir sajūtas, ko rodu, gleznojot ainavas. Daba mums ir skaista, un tā mums ir jāsaudzē, lai pie tās varētu atgriezties un meklēt mieru.