Latvijas viensētas
Latvijas viensētas mani vilina jau sen. Tās ir mūsu dzimtenes īpašais vēsturiskais fenomens, neatkārtojamā Latvijas ainavas sastāvdaļa: to daudzveidīgie logi un durvis kā veco ļaužu pusaklas acis, līkas sienas un jumti kā smaga darba saliektās muguras. Pelēcīgi vai no laikapstākļiem melni kļuvuši koka baļķi, skursteņu rūsa, siju ribas, granīta akmeņi pamatnē – romantiska un naiva senatnes melodija. Katra no viensētām ir kā unikāla personība, katrā ir stāsts par vienu vai varākām latviešu paaudzēm. Tās ir daļa no mūsu vēstures mantojuma.