Vietas sentiments
Šī glezna tapa cikla ietvaros, kuram devu kopējo definīciju Klātbūtne atbūtnē. Domājot par Latviju un to, ar ko mums Latvija saistās, tā, protams, ir daba. Taču savā darbā es runāju arī par šodienas dzīvesveidu. Mēs bieži esam kustībā: daudzi ir aizbraukuši un brīžiem Latvijā tikai ciemojas; mēs neesam klātesoši. Tāpēc šī autobusa pietura ar dabas fonu simbolizē iztēloto vietas skaistumu, kad mūsu nav klāt. Citiem vārdiem, tas ir vietas sentiments. Tas, kas mūs piesaista, ir vieta, un, lai gan fiziski tai klāt neesam, tomēr emocionāli tā ir mums līdzās.